Pēdējā filmiņa/ar bērna sajūsmu

Bērnišķīgā peļķe ar pretstatītajām vertikāles lietiņām – debesīm un zemi, krāsu gūzma, neveikla kompozīcija, viegla abstrakcija un pat skrāpējums uz filmas – tādas ir manas lēnās atvadas no fotofilmas. Un no vasaras arī.

Tā bija pēdējā diena, kuru atceros saulainu.

Inverse

This entry was posted on Otrdiena, Septembris 18th, 2007 at 22:23 and is filed under foto, foto aprīkojums, ironija. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.

4 Atbildes to “Pēdējā filmiņa/ar bērna sajūsmu”

  1. artis Teica:
    Septembris 19, 2007 plkst. 10:42 | Atbildēt

    kā tad tā – prom no analogā pa visam jeb šis tik pēdējais kadrs rullī?

  2. Kī Kī Teica:
    Septembris 19, 2007 plkst. 21:56 | Atbildēt

    pasaule kājām gaisā.

  3. Fuzzy Teica:
    Septembris 19, 2007 plkst. 22:10 | Atbildēt

    artis: Šis ir pirmais kadrs rullī, kuru izfotogrāfēju pirms 300D iegādes. Nav jau gan tā, ka metu filmu nost pa visam – vienkārši, nenopirku dSLR, lai turpinātu bildēt ar filmu :)

    Kī, Kī: bet varbūt pats?

  4. Liena Teica:
    Septembris 20, 2007 plkst. 21:19 | Atbildēt

    Noskanjas zinjaa atgaadina Engures saulrietbildes.

Atstāj atbildi