Pēdējā vētrainā nakts. Diemžēl tikai aiz loga, ne pašam.
Starp citu – ar minēto gredzenu un pavecu objektīvu bildēts.
Šeit mazāk abstrakts…
Pēdējā vētrainā nakts. Diemžēl tikai aiz loga, ne pašam.
Starp citu – ar minēto gredzenu un pavecu objektīvu bildēts.
Šeit mazāk abstrakts…
Oktobris 13, 2007 plkst. 16:01 |
izskatās pēc strijām
Oktobris 13, 2007 plkst. 17:19 |
vai tiešām pēdējā? kā bija ar nekad nesaki nekad?
man ir lielākas simpātijas pret “mazāk abstrakto”, jo uzskatu, ka tā kompozīcija ir pārliecinošāk atrisināta, un tādēļ dēvētu par “veiksmīgi abstrakto” (ahh, kā man gribētos pamurgot par abstrakciju apzīmējumu – lietas un izteiksmes – ir abstraktas vai nav! vienkārši. mazāk, vairāk, sliktāk, labāk var būt tikai izdevies darbs. labi – kušš)
ceru redzēt drīzumā jaunus veikumus ;)
Oktobris 13, 2007 plkst. 20:28 |
Kī Kī: Vismaz kādas asociācijas
Cherchez: Vispār dumji pateicu par to nakti. Bija domāts, vienkārši, ka tā bija pēdējā – aizgājusī – nakts.
Un abstrakcija… laikam jau grūts temats. Manī mīt vien klasiskā, vienkāršā izpratne par abstrakto – attēlojums, kurā nefigurē reālā dabā sastopamu lietu. Un tur tas arī beidzas. Protams, iedziļinātos šajā tēmā ar prieku. Tik dažbrīd sajūta, ka tam visam mūžš par īsu :)
Pats nevarēju izšķirties par to, kura man patīk labāk. Vispār jau mazāk abstraktā, patiesi.
Mums vajadzētu kādreiz parunāt.