Šī būtu atbilde pavasarim. Diametrāli pretēji toņos un formās tā pat kā paši gadalaiki un viss tajos ietilpstošais.
Veļu mēnesis tikai vienreiz gadā.
Par tech: uzņemts ar 20 gadus veco Universar 135/2 stiklu. Apskatot bildi pilnajā izmērā, var pamanīt, ka asāku to varētu vēlēties noteikti. Ak, jaukā aberācija. Tā gan sanāk vien diafragmas platajā galā. Šoreiz upurēts priekš sekla asuma dziļuma.
Oktobris 28, 2007 plkst. 18:03 |
ehh ieraudziju mazo jpgu un sapriecājos kāds labs stikls, bet apskatot lielāko versiju prieks pazuda :(
Oktobris 28, 2007 plkst. 18:09 |
Saku. Tā tā pasaules godība aiziet. Tik ņem vērā, ka tas ir arī pamatīgs crop’s.
Lai gan varu teikt, ka lielie print’i nav mana prioritāte – drīzāk izmantoju izdevību, ka ir vispār pieejams šāds stikls ar tā sniegtajiem brīnumiem – saspiesta perspektīvas izjūta, sekls DoF un tml. Tomēr nejūtos finansiāli gatavs baltajiem Canon’iem :)
Novembris 1, 2007 plkst. 11:59 |
No visiem gļūkiem ko veido fotoaparāti/objektīvi, aberācija ir viss viss kaitinošākā un neglītākā, neciešu to. Labi ka Lightroomā no tā var relatīvi viegli tik vaļā.
Novembris 1, 2007 plkst. 16:14 |
Ir riebīgi, jā. Un ja būtu dienu ātrāk iepzinies ar Raw Therapee, tad arī būtu vieglāk, jo tas tiek galā pietiekoši labi. Un pat legāli.
Janvāris 13, 2008 plkst. 17:30 |
[...] tomēr spēja iepriecināt fakts, ka spēšu sasummēt šos divus – lapu un ūdeni. Lapa, kura nokrita tiklīdz tai tuvojos – spocīgi as [...]