Šis turpina dūmot un kūpēt. Bet cilvēki – skraidīt un klaigāt. Brauc ugunsdzēsēji, brauc policija, brauc ziņķārīgie.
Apbrīnojami, cik ātri šādas lietas notiek (mirklis un viss apkārt kļūst sarkans). Un arī cik ātri beidzas (aptuveni minūtes desmit).

This entry was posted on Svētdiena, Decembris 16th, 2007 at 23:30 and is filed under Interesants fakts. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed.
You can leave a response, or trackback from your own site.
Decembris 16, 2007 plkst. 23:37 |
Wow… Un es tur biju ik pirms dažām minūtēm, kad viss bija kluss un tumsā un miglā tīts..
Decembris 16, 2007 plkst. 23:40 |
Uzmini – kā man patika labāk? :)
Decembris 17, 2007 plkst. 00:34 |
uguns paņem ātri, iespaidīgi un ar vērienu ;) šovmenis tā teikt ;)
Decembris 17, 2007 plkst. 19:43 |
Šovmenis tiešām. Šodien attapos, ka šajā šo var vilkt paralēles ar Ziemassvētku siltumu, svecītēm utt.
Decembris 19, 2007 plkst. 01:24 |
saki ka šitas notika mūsu rajonā?
kautko padzirdēju.
A kur tiešāk?
Decembris 19, 2007 plkst. 12:07 |
monZy: Pār-Slocenes mazdārziņu rajonā.
Decembris 23, 2007 plkst. 18:17 |
tik tiešām, cilvēki pie ugunsgrēka skrien, ka maitas. grib visu redzēt, izjust emocijas, ko nozīmē stāvēt malā un pašam sev teikt: “Paldies Dievam, ar mani tas nenotika!” Un te pat arī norunā: “A ko es darītu šādos gadījumos!” Un sāk ar paziņām apspriest visus sīkumus, cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē, vēl vairāk gandēt garastāvokli.