Paspēlējoties ar garo Sigma’s objektīvu un parastiem zvirbuļiem. Saprotu, ka putnu bildēšana tik tiešām prasa pacietību, laiku… un arī naudu pienācīgam aprīkojumam. Liekas, ka tieši faunas fotogrāfija prasa vislielākos tehniskos resursus. Tagad saprotu kam cauri iziet tādi entuziasti kā Agris K.
Pēdējoreiz, kad varēju šādi ar īstu putnu aizpildīt kadru, bija brīdis, kad pret loga stiklu apdulla kāda zīlīte un bija iespēja to pat paturēt rokās (wii!).
Marts 2, 2008 plkst. 21:37 |
70-300 macro apo? ari metu aci, mosh kad sakshu atkal stradat…
Marts 2, 2008 plkst. 21:45 |
Jā, tas pats. Ja uzmet aci šī attēla pilnajam izmēram, redzēsi, ka dispersija ir pamatīgi redzama ar visām zilizaļajām maliņām. Un AF ir baigi lēns un neērts. Bet visādi citādi – ir OK. Biju pat patīkami pārsteigts.
Marts 4, 2008 plkst. 22:37 |
tu tiešām to… nē, nu malacis! tiešām – respect! īstas zīlītes kadrā dabūt, tik mīlīgi sabozušās. ai, nu man kā dzīvās dabas fanam šis ir wīi, ku jauki! darbiņš, tāpēc nemaz neteikšu neko, kas nav pozitīvs.
glīti, jā.
Marts 5, 2008 plkst. 06:56 |
Jā, es :) Un tie gan ir zvirbuļi, BTW…
Un atceros kā teici, ka tev nepatīk dzīvās dabas bildes, jo tās paķerot uz jūtām… :) Bet prieks, ka tā.
Marts 5, 2008 plkst. 23:50 |
es jau neteicu, ka man šīs patīk.
Marts 6, 2008 plkst. 07:00 |
Skaidrs. “wii, ku Jauki” un “patīk” tev ir nodalīts. Un labi vien ir.
Marts 6, 2008 plkst. 20:47 |
bet tā tiešām ir – tas, ka kaut kas ir jauks, nenozīmē, ka man patīk. šis, piemēram, ir ļoti uzskatāms piemērs.
un Janeļa bilde ar mums – nav jauka, bet patīk. ^_^
Marts 6, 2008 plkst. 20:54 |
Vispār, pārlasot tavu sākotnējo komentāru – tikai tagad jūtu to ironijas kilogramu.