Ceļā uz betu

Klusums beidzas tagad.

Pēdējās trīs nedēļas pavadīju – kā daži saka – elitārākajā Latvijas cietumā. T.i. 41. mācību nometnē “Alfa” (pamirusi lapa).

Armijas stila disciplīna, apbrīnojama nošķirtība no ārpasaules un plašs lektoru klāsts (jā, vasarā jāmācās). Kā vienus no man patīkamākajiem un atmiņā krītošākajiem varu atzīmēt:

• Pārpasaulīgo, bet ģimenisko fiziķi-filozofētāju Andri Broku
• Aso politologu Juri Rozenvaldu
• Pašu allmighty LU rektoru, kvantu fiziķi Mārci Auziņu

Un īpašu vietu ieņem V. Grabovskis. Ne tādēļ, ka bija lielisks lektors – ne, ne. Bet gan tādēļ, ka uzdeva visfucking trakāko pētniecisko darbu kādu varētu vēlēties izstrādāt pāris nedēļu laikā lauku apstākļos. Biogāzes iegūšana no mēsliem. Vēlāk nometnē pat tika ludziņa uzvesta par šādu tēmu.

Par biogāzi rakstiņš šeit. Netīra lieta. Bet ļoti interesanta – it sevišķi, ja uzdevums ir tikai apkopot datus, salikt pa tabulām/grafikiem un to visu vēl prezentēt (kā tas bija manā gadījumā). Citiem tik tīri negāja:

Ja ir vēlme, ir apskatāma shitty prezentācija uz Google Docs kā arī shitty video uz YT, kurā redzams, ka tas viss arī deg.

Viss. Over and out. Nākamreiž atgriežoties būs kaut kas ne tik distancēts un sūdīgs. Fotogrāfija, tātad. Viena filma no divām tomēr 3 nedēļu laikā tika izbildēta.