Hronoloģiskā secībā tas, ko redzēju caur Zenit’a izvalbīto skatu meklētāju nometnes “Alfa” laikā:
Atbraucot uz Vestienas skolu, kuras teritorijā norisinājās nometne, visur bija nolikti ziedi. Šeit viens no podiem, kuru papildina sadrupusī vide.
Pirmais rīts pēc atbraukšanas. Lietus. Pelēks, pelēks lietus. Kādēļ tieši pirmajā rītā?
Veca muižas ēka, tagad izmantota par skolu. Vajadzīgo efektu rada.
Vakaros guļvietās katrs dara kādu savu mazo prieciņu. Citi klabina laptop’us, citi ēd, citi lasa…
…un citi spēlē spēlītes. Bridžu, pokeru, cūkas, zoli, novusu, ping-pongu, basketbolu, StarCraft’u…
That’s about it. Par zinātnisko darbību jau varēja lasīt vakar. Nobeigumā – vietējā gatera tekstūras.
Varu vien piezīmēt, ka lietotā Fuji 400 filmiņa ir viena savāda manta. Krāsas pilnīgi crazy, bet patīkamā nozīmē. Vēlāk, kad sniegšu atlikušos kadrus, to varēs redzēt vēl labāk.
Atlikušie kadri būtu tāds kā saldais ēdiens.













Augusts 12, 2008 plkst. 12:50 |
Senāk publicētā bilde ar ziediem un druoušu sienu(šķiet, ka skolā arī viņa bija izlikta) bija daudz tīkamāka. Nu vaiarī tās puķes nebija speciāli liktas, bet tomēr daudz atmosfēriskāk par šo.
ūdens patīk, kā arī vakara bilde, kur visi dara savus mazos prieciņus. Tā lūk
Augusts 12, 2008 plkst. 12:52 |
Un vispār esi radījis tādu PSRS`istiski nomācošu vasaras nometņu atmosfēru ar mazpulcēnu un labāko kolhoznieku bērnu piedalīšanos. ;)
Like it, like
Augusts 12, 2008 plkst. 13:09 |
Tev patīk tas pats, ko pats izceltu no šī visa kā patīkamāko. Par tām puķēm piekrītu pilnībā.
Un un arī Pēeseriskā atmosfēra nav gluži blind shot, jā.
Paldies.
Augusts 13, 2008 plkst. 11:28 |
Man patīk.
Protams, ka reportāžas tipa kadri.
(Kā ta savādāk) :D
Augusts 13, 2008 plkst. 14:27 |
labs! krasas kaa cross-procesam!
Augusts 13, 2008 plkst. 14:40 |
Mjā, supermārketfilmiņu krāsainie pārsteigumi :)
Augusts 21, 2008 plkst. 23:01 |
krāsas tiešām ir wicked. un bildes kopumā arī saturiski piesātinātas.
cerams, ka pats arī labi atpūties un labi pavadīji laiku!
Augusts 27, 2008 plkst. 14:01 |
Smukas krāsas un atmosfēra. Nezkāpēc man labāk patīk ja no katras sesijas ir viena bilde. Vai ja ir vēlviena, tad pilnīgi atsķirīga. Citādi zūd individualitāte, un es tik parskrollēju garām ātri
Augusts 27, 2008 plkst. 17:46 |
Mēģinu tā pat – nelikt akurāt līdzīgas bildes. Bet dažreiz pašam atšķirība liekas pamatīgāka kā skatītājam. Subjektivitātes slogs.