Tagad esmu students, tāpēc maz fotografēju, bet daudz činkstu par to cik viss ir grūti. Neskatoties uz šo jauno dzīves specifiku, neesmu atmetis vecos niķus – esmu izbildējis kārtējo filmiņu. Šoreiz tiešā reportāža no LU FMF dienesta viesnīcas.




This entry was posted on Sestdiena, Oktobris 17th, 2009 at 17:53 and is filed under foto. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed.
You can leave a response, or trackback from your own site.
Oktobris 17, 2009 plkst. 22:24 |
Ahh dhie koridori, kaads sentiments, koju romantika
Oktobris 17, 2009 plkst. 22:32 |
Jāpameklē gan kādu brīdi tā romantika :D
Oktobris 19, 2009 plkst. 22:27 |
cigarellaaas?
Oktobris 19, 2009 plkst. 22:31 |
A nav ciga-tevnavpohuj-ellas?
Oktobris 20, 2009 plkst. 01:15 |
hahah. anekdote :D
Oktobris 23, 2009 plkst. 14:38 |
huh, biju gaidījis kaut ko līdzīgu reportāžai par ’studenta dzīvi’, bet gan jau.. kā patīk? :]
Oktobris 23, 2009 plkst. 19:18 |
Sajūsmā nelēkāju, bet weenazz arī negriežu. Tāds kā balanss, var teikt.
Novembris 21, 2009 plkst. 00:54 |
Pazīstama ēka…
1. stāvs tas noteikti nav. 5. arī nav. Droši vien kaut kur pa vidu.
Vasjas (tarakāni) arī bija diezgan daudz. Cerams, ka tagad ir labāk.
Bet nu anyway kādu laiku kojās noteikti vajag padzīvot :)
Novembris 21, 2009 plkst. 15:23 |
Tomēr ir piektais stāvs…
Un man jau “kāds laiks” pagājis. Varētu arī turpināt citur.