Biju pārgājienā pa Kolkas apkārtni. Pavadīju pietiekoši ilgu laiku jūras krastā, lai pamanītu ko vairāk par cmuku saulrietu.
Sīkāk apskatīt kartē.
Biju pārgājienā pa Kolkas apkārtni. Pavadīju pietiekoši ilgu laiku jūras krastā, lai pamanītu ko vairāk par cmuku saulrietu.
Sīkāk apskatīt kartē.
Mazs, adrenalīna pilns bradājums ar viena kadra produktivitāti:
Adrenalīnu uzdeva kārtējais apstiprinājums tam, ka jebkura vieta, lai cik pamesta tā arī neizskatītos, NAV pamesta. Nekad.
Ceļš uz šo ne-gluži-pamesto vietu. Ieturēts kanonos, diemžēl:
Jau agrāk bradājos vietējā kultūras centrā. Pēdējā laiskā sestdiena atkal tika pavadīta tur.
Objekts kļūst populārs arī citu vietējo vidū – fotoreportāžas iekš fotoblog.lv šeit un šeit.
No savas puses varu piedāvāt sekojošo…
Es labprāt tajos daudzajos krēslos gribētu redzēt sēžam kādu tik pat vizuāli saistošu personu, jo šī vide tomēr ir tikai… vide. Ar diezgan pieticīgiem objektiem uz ko koncentrēties un piesiet acis.
Visi attēli Flickr setā.
Pēdējā sestdiena bija pagaidām vienīgā īstā ziemas diena – ar mīnusiem, tirkīzzilām debesīm un lieliskāko gaismu kāda pēdējā laikā piedzīvota.
Ar biedru Jnls caurstaigājāju vecas padomju laika rūpnīcas, kas ar savu atmosfēru izgrieza ar sajūtām uz āru. Nelielā nelegalitāte šajā pasākumā piedeva papildus asumu un – ko tur slēpt – arī jēgu.
Šoreiz ar Zenit’u un manu mīļummīļo Kodak BW400CN filmu.