Aprīlis 6, 2009
Ilgi gaidīju, gaidīju un [ne]sagaidīju Frenka Millera auklēto The Spirit.
Līdz ar to, ka treileris bija izcili elegants, filmas baudīšana pat izkaroja vietu manā wishlist’ā. Sāku pat lasīt pašus Vila Aisnera komiksus, tomēr galu galā tāds hype bija velts.

Filmas vizuālais tēls ir ļoti baudāms – tādā ziņā Millera kungs ir uzdevuma augstumos un panāk to, ka katru otro kadru varētu izdrukāt un likt rāmī, bet pārņem sajūta, ka tas viss ir redzēts Basin City šķērsielās. Turklāt tas galīgi nelīmējas kopā ar to, ko redzēju lasot pašus The Spirit komiksus (man gan tika tikai pirmie numuri).

Filma no sākuma līdz galam liekas diezgan paliels mindfuck, kurš ne brīdi nav konsekvents savā estētikā – dažbrīd smieklīgs, dažbrīd kruti-supervaroniski-cēls, dažbrīd emocionāls. Nezinu vai Millera kunga iecere vai nē, bet noskaties galvā grozās trīs lieli burti – W, T, F un vēl jautājuma zīme. Daudzie kuslie aktieri arī nosit jebkādu paliekošu emocionālu iespaidu.

Es noteikti, ka nenožēloju to, ka skatījos. Pieļauju, ka to varētu skatīties pat vēlreiz – jautrā kompānijā, kurā pabaudīt drūmo estētiku, Semjuela L. Džeksona jocīgo Astoņkāja tēlu, pārspīlēto/multenīgo kaušanos un citu 20.gs. popkultūras klišeju hiper-stilizāciju un parodēšanu. Tomēr gaidīto nesagaidīju un arī nedabūju neko citu patīkamu tā vietā.
Rezumējot: vājš saturs ļoti skaistā kastītē. Bet arī kastītes nereti ir gana vērtīgas, lai aizmirstu par saturu.
P.S. Bija vien tā vērts skatīties, lai redzētu, kā S. L. Džeksons klapē Spirit’u ar paša Frenka Millera no ķermeņa atdalīto galvu.
5 komentāri |
Parasti | Tagged: kino, kritika, wishlist |
Patstāvīgā saite
Ierakstīja Kristaps
Janvāris 13, 2009
Piedāvāju kompromisu. Visiem analfabētiem, trenniņbikšiem, šņabja puikām, šnaucējiem, ripiniekiem, pacaniem un mužikiem, kuri domā, ka ir gana saprātīgi, lai aktīvi iesaistītos Latvijas politiskajā dzīvē tā, kā tas notiek šovakar… piedāvāju tiem brīvu vaļu šajos 209×255 pikseļos, kur ļaut vaļu savam cēlajam aicinājumam.

- A – Ieeja
- B – Izeja
- C – Pasākuma centrs, pret kuru vērst savu inteliģenci
- D – Barčiks, kurš protams ir īstais pasākuma centrs
Pēc visu interesentu sanākšanas, saglabāšu šo un aizsūtīšu mūsu Ķirurgam un Krunkupierei, lai saprot, cik tas ir nopietni un lai tad dara, kas jādara – kaut vai lai atkāpjas. Bet tad vismaz man nebūs tā īsti kauns par to, kas notiek. Un lai tiem, kam patiešām rūp, nebūtu uz šo izvarošanu jāskatās. Ir vairāki veidi kā nodīrāt kaķi – tas, kas notiek šobrīd nav pareizais. Mēs varam labāk!
1 komentārs |
Parasti | Tagged: kritika, Latvija, politika |
Patstāvīgā saite
Ierakstīja Kristaps
Janvāris 13, 2009
Pēc vizuālā materiāla spriežot, šovakar par Latvijas pilsoniskajām vērtībām pie Saeimas nama iestājas Vlaģiks un Saša no Zoļika ar LB 0,7l pudeli vienā rokā un bruģakmeni otrā. Ceru, ka kļūdos. Un vēl vairāk ceru, ka šis neizvērtīsies par vairāku dienu ilgu Rīgas izd%^#@nu a la Tallina.
Izlietas asinis ir gauži pretīgas, ja izlietas nedomājot.
Un Normunds pateica vairāk kā es.
3 komentāri |
Parasti | Tagged: ironija, kritika, Latvija, politika |
Patstāvīgā saite
Ierakstīja Kristaps
Decembris 31, 2008
Pievienots un aizmirsts
Guļu es kluss un žēls -
Draudziņš tavā portālā,
Resaikl-bin’ā smirdīgā.
Bet biti skrien un neapstāj,
Tavu kāro acu dzīti
Cauri geitvejiem un rūteriem,
Portos definēti, tīri.
Šajā pasaulē draudzīgā,
Oranžā un jaukā,
Es, pikseļi daži simti,
Kilobaiti desmits/divi.
Ak, izdzēs mani šodien
No eksistences kailās,
Es tāds kusls, nestilīgs
Nebūšu tev onlainā nekad.
4 komentāri |
Lirika | Tagged: dzeja, internets, ironija, kritika |
Patstāvīgā saite
Ierakstīja Kristaps