Grauds, migla un bokeh

Nobeidzot “Alfas” bilžu tēmu, atliek vien šie kadri, kas bildēti ar tikko piebeigto Kodak BW400CN rulli…

Beidzamais pieskāriens puķu meitenes tēmai. Graudaini tā pat kā viss turpmākais.

Glīti bokeh heksagoniņi.

Un beidzamais – miglas puika. Tajā rītā nevarēju atturēties slēdzi nespaidod, jo migla vienmēr padara skatu uz pasauli vienkāršāku, bez liekām detaļām – tātad fotogrāfijai patīkamāku.

Puķainie sapņi

Vakar pieminētais saldais ēdiens.

Fotosērija (-iņa) ar puķu meiteni. Apbrīnojami fotogrāfisko laikapstākļu un šīs savādā paskata meitenes dēļ veltīju savu diezgan saspringto nometnes laiku šim pasākumam.

Vislielākais prieks par savādo Fuji Superia filmas color response. Jo sarkanumi ir baisi savādi. Šoreiz vēl patīkami, bet citkārt nemaz tik priecīgs nebūtu.

Domājam…

Atceramies…

Pasapņojam…

Un pārstājam daydreaming’ot. Šis ir mans absolūtais favorīts no šīs čupiņas…

Un arī pats čalītis, kurš pie sapnīša vainīgs…

Šeit viss sets, kurā ir par dažiem kadriem ilgāks stāstījums kā šeit publicēts.

“Alfa” bildēs

Hronoloģiskā secībā tas, ko redzēju caur Zenit’a izvalbīto skatu meklētāju nometnes “Alfa” laikā:

Atbraucot uz Vestienas skolu, kuras teritorijā norisinājās nometne, visur bija nolikti ziedi. Šeit viens no podiem, kuru papildina sadrupusī vide.

Pirmais rīts pēc atbraukšanas. Lietus. Pelēks, pelēks lietus. Kādēļ tieši pirmajā rītā?

Veca muižas ēka, tagad izmantota par skolu. Vajadzīgo efektu rada.

Vakaros guļvietās katrs dara kādu savu mazo prieciņu. Citi klabina laptop’us, citi ēd, citi lasa…

…un citi spēlē spēlītes. Bridžu, pokeru, cūkas, zoli, novusu, ping-pongu, basketbolu, StarCraft’u…

That’s about it. Par zinātnisko darbību jau varēja lasīt vakar. Nobeigumā – vietējā gatera tekstūras.

Varu vien piezīmēt, ka lietotā Fuji 400 filmiņa ir viena savāda manta. Krāsas pilnīgi crazy, bet patīkamā nozīmē. Vēlāk, kad sniegšu atlikušos kadrus, to varēs redzēt vēl labāk.

Atlikušie kadri būtu tāds kā saldais ēdiens.

Ceļā uz betu

Klusums beidzas tagad.

Pēdējās trīs nedēļas pavadīju – kā daži saka – elitārākajā Latvijas cietumā. T.i. 41. mācību nometnē “Alfa” (pamirusi lapa).

Armijas stila disciplīna, apbrīnojama nošķirtība no ārpasaules un plašs lektoru klāsts (jā, vasarā jāmācās). Kā vienus no man patīkamākajiem un atmiņā krītošākajiem varu atzīmēt:

• Pārpasaulīgo, bet ģimenisko fiziķi-filozofētāju Andri Broku
• Aso politologu Juri Rozenvaldu
• Pašu allmighty LU rektoru, kvantu fiziķi Mārci Auziņu

Un īpašu vietu ieņem V. Grabovskis. Ne tādēļ, ka bija lielisks lektors – ne, ne. Bet gan tādēļ, ka uzdeva visfucking trakāko pētniecisko darbu kādu varētu vēlēties izstrādāt pāris nedēļu laikā lauku apstākļos. Biogāzes iegūšana no mēsliem. Vēlāk nometnē pat tika ludziņa uzvesta par šādu tēmu.

Par biogāzi rakstiņš šeit. Netīra lieta. Bet ļoti interesanta – it sevišķi, ja uzdevums ir tikai apkopot datus, salikt pa tabulām/grafikiem un to visu vēl prezentēt (kā tas bija manā gadījumā). Citiem tik tīri negāja:

Ja ir vēlme, ir apskatāma shitty prezentācija uz Google Docs kā arī shitty video uz YT, kurā redzams, ka tas viss arī deg.

Viss. Over and out. Nākamreiž atgriežoties būs kaut kas ne tik distancēts un sūdīgs. Fotogrāfija, tātad. Viena filma no divām tomēr 3 nedēļu laikā tika izbildēta.

Creepy guy uz mola

Engures mols un Slipknot līdzi kliedzošs, mierīgs puisis.

Uzņemts ar ciema veikalā nopirkto divpadsmit kadru el-cheapo Kodak GOLD filmiņu un Zenītiņu.

Pieļauju, ka šis būs pēdējais publicējums diezgan ilgā laika posmā. Uz trim nedēļām dodos mācīties grieķu alfabētu. Līdzi ņemu Kodak BW400CN, Kodak GOLD something un Zenītu. To ķieģeli 300D atstāšu putekļiem.