Par Zviedriju, velosipēdiem un vispārcilvēciskām vērtībām

Pateicoties ārkārtīgi dāsnajai, mīļajai un zvaigžņoti zilajai Eiropas savienībai, man pagājušo nedēļu nācās pavadīt Zviedrijas pilsētiņā Udevallē. Šāda braukāšana un lidināšanās ietilpst t.s. Comenius projektā, kurš ir gana jauki raksturots Wikipedi’ā. Bet pāris vārdos to var raksturot kā internacionālu burziņu ar izglītojošu raksturu par Eiropas līdzekļiem.

Šī pilsēta atrodas  Zviedrijas dienvidos. Kadrā kopā ar Baltiju novietojums ir sekojošs:

Lai labāk raksturotu šo pilsētu, nopiratizēju mums pakaļ sviesto suvenīr-DVD ar vienu minūti garo reklāmklipiņu:

Tālāk seko ilustrācijas ar rudimentāriem komentāriem:

Pa ceļam uz Zviedriju. Kopenhāgenas lidostas stacijas perons. Neticami tukšs.

“Pa ceļam” izvēršas par diezgan hardkōrīgu ekskursiju pa Kopenhāgenu, tādēļ redzu un bildēju dažādus tūristiskus objektus. Šī skulptūra izpelnās vietu šajā ierakstā jaukā fōna bļūra a.k.a. bokeh dēļ.

Vairs dāniskāk nevar. Kopenhāgenas rāthauss + karogs = epic danish.

Savu dienu turpinu ne tik tūristiski, bet vairāk iefiltrējoties dabiskākā un nesamākslotākā vidē. Pabiju gan ielā, uz kuras atrodas tikai hip-hop’eru kultūras pārstāvji un tiem veltītie veikali, gan vietējā PC-geimeru zālē, kurā uz megajaudīgiem dzelžiem Dānijas glūnīgākie pustumsas radījumi bīdīja savus 3D slapjos sapņus. Pabiju arī klusākās ieliņās, kur sakrāmēti tikai daži desmiti velosipēdu (nevis simti kā citur) un apkārtējās pilsētas tūristu burzma šķiet teju nosapņota. Gluži kā šī, augstāk redzamā.

Vakara pastaiga ap manu nomaļo hoteli. Nākamajā dienā jāturpina ceļš uz Zviedriju tādēļ steidzos ar gulētiešanu. Bet līdz tam paspēju satikt vietējos metālistus, kas posās uz koncertu ar viegla alus palīdzību, kā arī paspēju satikt šo pamesto velo rīku kādā no gājēju tuneļiem.

Kad nākamreiz attopos no ceļošanas apdulluma, esmu jau galamērķī – Uddevallā. Tīra, sakopta, vienkārša Zviedru pilsēta bez tūristu kaudzēm vai skaļiem bāriem – liekas, ka gluži vai man uzcelta.

Ārzemnieku (+ daži vietējie) bars, kuri šīs nedēļas laikā veicināja Eiropas labklājību. Neko sevišķi nopietnu jau nedarījām – iepazinām vietējo vidi, diskutējām par dažādām eiropeiskām tēmām (migrācija, kultūru un uztveres atšķirības dažādās valstīs un tml.). Protams vārds “formalitāte” ir atstājams aiz lidmašīnas durvīm, pirms došanās uz Udevalli. Diskusijas norit brīvi un bez uzvalka – visaktīvāk tās raisījās, cepot desas un sēžot uz Zviedrijas pludmales klintīm kā arī apmeklējot vietējos apskates objektus. Tas tomēr ir šī projekta mērķis – Eiropā veidot starpvalstu kontaktus ne tikai starp uzņēmumu banku kontiem, bet arī jauniešu (nākamo Eiropas parlamenta deputātu, NATO delegāciju darbinieku un Ryanair stjuartu) vidū.

Vislabāk kontaktus spēja rosināt puisis, kas attēlā stāv atsevišķi, labajā pusē. Pēdējā vakarā viņš spēja sarīkot diezgan eiropeisku ballīti. Par to arī zemu paklanos.

Ģimene, kuras mājās es šo nedēļu pavadīju. Patīkami, inteliģenti cilvēki.

• Vecākā meita (mana īstā un patiesā host’e) ir combined martial arts Zviedrijas sudraba medaļas īpašniece. Paspēju pabūt vienā treniņā ar viņu. Crazy.
• Tēvs ir inženieris ar noslieci uz UNIX operētājsistēmām (vai nu kā to čupu nosaukt) un noslieci uz pļāpāšanu. Iedeva līdzi vecu laptop’u, uz kura niekoties ar FreeBSD u.c.
• Māte ir medmāsa, kas strādā ar psihiski slimajiem – vismaz mācēja ar mani apieties arī.
• Dēls bija pirmais, kurš mani iepazīstināja ar Wii Console. Jautri pēc velna.
• Un jaunākā meita savos ~11 gados angliski runā labāk par Ati Slakteri.

Beigu beigās visiem milzīgs prieks par Eiropas sociālajiem procesiem, starpvalstu sakariem, bet visvairāk par piedzīvoto un izjusto, kas uztverē padara Eiropu un pasauli par mājām, nevis nezināmu un tālu horizontu kaudzi.

Daļa no secinājumiem:

• Labot 12. klašu vēstures ieskaites vilcienā ir interesantāk kā autobusā.
• Zviedriem nepatīk francūži.
• Coca-cola katrā nākamajā valstī ir garšīgāka kā iepriekšējā.
• Daudziem nepatīk francūži.
• Pilsētā (piem. Udevallē), kurā ir par 1/3 vairāk iedzīvotāju kā Tukumā var būt bezgalīgi daudz reižu vairāk McDonald’s restorānu (Udevallas “3″ salīdzinot ar Tukuma “0″).
• Francūžiem patīk francūži.
• Latvija no Boeing 737-500 reaktīvās pasažieru lidmašīnas iluminatora patiešām izskatās kā Google Maps.
• Nekur nav tik labi kā mājās.

P.S. Iekš Flickr, protams, ir viss sets ar pasākumu. Pie bildēm visādas piezīmes, tag’iņi un aprakstiņi, kas interesentiem dod papildus ieskatu. Ceļoju reti, tādēļ tveru to nopietni :)

демократии! pt. 2

Piedāvāju kompromisu. Visiem analfabētiem, trenniņbikšiem, šņabja puikām, šnaucējiem, ripiniekiem, pacaniem un mužikiem, kuri domā, ka ir gana saprātīgi, lai aktīvi iesaistītos Latvijas politiskajā dzīvē tā, kā tas notiek šovakar… piedāvāju tiem brīvu vaļu šajos 209×255 pikseļos, kur ļaut vaļu savam cēlajam aicinājumam.

• A – Ieeja
• B – Izeja
• C – Pasākuma centrs, pret kuru vērst savu inteliģenci
• D – Barčiks, kurš protams ir īstais pasākuma centrs

Pēc visu interesentu sanākšanas, saglabāšu šo un aizsūtīšu mūsu Ķirurgam un Krunkupierei, lai saprot, cik tas ir nopietni un lai tad dara, kas jādara – kaut vai lai atkāpjas. Bet tad vismaz man nebūs tā īsti kauns par to, kas notiek. Un lai tiem, kam patiešām rūp, nebūtu uz šo izvarošanu jāskatās. Ir vairāki veidi kā nodīrāt kaķi – tas, kas notiek šobrīd nav pareizais. Mēs varam labāk!

демократии!

Pēc vizuālā materiāla spriežot, šovakar par Latvijas pilsoniskajām vērtībām pie Saeimas nama iestājas Vlaģiks un Saša no Zoļika ar LB 0,7l pudeli vienā rokā un bruģakmeni otrā. Ceru, ka kļūdos. Un vēl vairāk ceru, ka šis neizvērtīsies par vairāku dienu ilgu Rīgas izd%^#@nu a la Tallina.

Izlietas asinis ir gauži pretīgas, ja izlietas nedomājot.

Un Normunds pateica vairāk kā es.