Schlieren smukumi, pt. 2

Agrāk jau rakstīju par schlieren fotogrāfijām, bet vērts atgādināt.

Photojojo.com uzcepts raksts par šo tēmu. Tēmēts uz fotocensoņiem, kas to gribētu darīt mājās (mani, piemēram). Vienīgie vērā ņemamie izdevumi – parabolisks spogulis.

Neliels ātrais video, ja aizmirsts par ko es tagad runāju:

Schlieren smukumi

Lielākoties mani pie fotoaparāta slēdža spaidīšanas notur tā jaukā fotogrāfijas īpašība, ka tā ne vienmēr ataino to, kas redzams ar aci – tā spēj arī vairāk. Šīs īpašības, kas piemīt fotogrāfijai, bet acij nē, ir šādas:

• Asuma dziļums, kas izceļ to, kas izceļams
• Krāsas un toņi, kuras citādi neievēro (melnbalti taču neredzam)
• Iespēja parādīt gaišu to, kas citkārt tiek uztverts kā tumšs (nakts fotogrāfija)
• Ilgi ekspozīcijas laiki, kas parāda kustību (pat vairāku mēnešu garumā)
• Īsi ekspozīcijas laiki – parāda ātrus procesus

Uzzināju, ka šo sarakstu varu papildināt ar vēl vienu jaukumu, ko acī savādāk nedabūt kā vien ar fotogrāfiju. Uzzināju par metodi, ko sauc par Schlieren photography. Pamatā tas ir īpatnējs gaismošanas uzstādījums ar objektīva daļēju nobloķēšanu, kā rezultātā vizuāli redzams gaisa neviendabīgums. Izklausās garlaicīgi? Izskatās gan diezgan forši:

To kā tas izskatās kustībā var redzēt šajā video:

Pielietošanas iespējas gan ir ļoti minimālas (lielākoties zinātniskos pētījumos), bet tieši šādi brīži, kad var redzēt neieraugāmo, pamudina mani nenolikt to plastikāta/stikla gabalu a.k.a. fotokamera.