Pārdodu objektīvu

Esmu pretimnākošs citiem brāļiem fotocensoņiem un par sīknaudu pārdodu objektīvu. Lai gan zūmi iesācējiem nav veselīgi – neviens vairs negrib staigāt klāt un apkārt, bet tik zūmot. Ceru, ka nepazudināšu nevienu radošo talantu.

ENSINOR 70-200mm F4.5

• m42 vītnes. Tātad Zenit’iem. Pāreja uz Canon’a EF maksā kādus 3-5 Ls.
• Bez jebkādām nolietojuma pazīmēm.
• Ir optiskie pārklājumi.
• Push-pull tālummaiņa. Vienu un to pašu gredzenu grozot un stumdot, gan zūmo, gan uzstāda asumu.
• 55mm filtra vītne, uz kuras uzskrūvēts maināma izmēra gumijas aizsargs/hood’s.
• Ar priekšējo un aizmugurējo aizsargvāciņu.
• Kastē. Kartona. Krāsainā.

Pārdodu par 40 Ls. Atrast mani var, lūkojoties kontaktu sadaļā.

Uzņēmuma tēla graušana

Iz manas vasaras darbavietas daži kadri. Visticamāk, ka pēdējie ar Zenit’u. Pirms tam vien šis teksts:

Efektīva, ne defektīva, optimizēta un auditēta. Draudzīga, bet profesionāla. Arhivēta, back-up’ota, servisēta, piegādāta, izprintēta un apstiprināta. Zem invoisu kaudzes saskanēta. Gigabaiti nanosekundēs un kafijas litri sapulcēs. Projecēta, analizēta, sagrafēta, saplānota, sakopēta.

Šī korporatīvā pasaule.

/Es pats no klab.lv/

Viss sets apskatāms šeit. To arī ieteiktu, ja reiz var atrast laiku skatīt zemāk esošo.

Grauds, migla un bokeh

Nobeidzot “Alfas” bilžu tēmu, atliek vien šie kadri, kas bildēti ar tikko piebeigto Kodak BW400CN rulli…

Beidzamais pieskāriens puķu meitenes tēmai. Graudaini tā pat kā viss turpmākais.

Glīti bokeh heksagoniņi.

Un beidzamais – miglas puika. Tajā rītā nevarēju atturēties slēdzi nespaidod, jo migla vienmēr padara skatu uz pasauli vienkāršāku, bez liekām detaļām – tātad fotogrāfijai patīkamāku.

Pārdodu Zenit-11 fotokameru (pārdots)

Pavisam negaidītā kārtā esmu iemantojis svaigu Zenit-11 kameru. Ja tas būtu noticis kādu nedēļu ātrāk, tad nemaz nemocītos ar EOS 3000 pasūtīšanu, kuru pieminēju iepriekš. Bet līdz ar to, ka viss ir noticis tā kā notika, gribētu pat tikt no šī PSRS brīnuma vaļā. Neskatoties uz to, ka tā tehniskais stāvoklis ir ideāls – morālā vērtība priekš manis šai kamerai nav nekāda un lieki skapi noslogot arī negribu. Tātad?

Tātad! Šo svētdien, cerams, dodos uz Flugtag’u un varu paķert šo draudziņu uz Rīgu līdz priekš kāda pirktgribētāja.

Paciņā ietilpst:

• Zenit-11 ķermenītis pilnīgi strādājošā un konfektīgā stāvoklī. Uzskatu, ka šis ir visērtākais no visiem Zenītiem – tam ir ļoti uzskatāmais adatiņas eksponametrs, nevis ar lampiņām kā tas ir jaunākiem modeļiem. Ir arī lēkājošās diafragmas atbalsts, kas aizver diafragmu tikai pie slēdža nospiešanas un ļauj skatu meklētājam būt gaišam visu pārējo laiku. Ekspomametru, starp citu, pārbaudīju un atzīstu par precīzu esam.
• m42 vītnes Helios 58mm f/2 fiksētais objektīvs ar jau pieminēto lēkājošo diafragmu. Dažas fotogrāfijas no flickr.com, kas uzņemtas ar šādu objektīvu skatāmas šeit.

• Un vēl šai komplektācijai atbilstošs maciņš.

Pāris attēlu ar pašu klucīti:

Par šo visu prasu 25Ls, kas ir nepieklājīgi maz kamerai ar visu objektīvu un vēl maciņu.

Ja ir interese – esmu sasniedzams caur visiem līdzekļiem, kas minēti kontaktu sadaļā.

Update: Pircēji ir atradušies. Kinda viss.

Mani mazie draugi

Lasot versatile pārdomas, sāku prātā pārcilāt arī savus foto lūznīšus, ar kuriem tagad dalīšos…

Pirmais aparāts, kuru turēju rokās bija kaut kāda nebūt Smena, kuru vienkārši saplēsu, priecādamies, ka diafragmas asmenīši kustās gluži kā acs. Neviens to nemanīja ļoti ilgi.

Pāris gadus vēlāk uz kādu desmito dzimšanas dienu man uzdāvināja Minolta’s filmas ziepju trauku šī vārda vispārākajā pakāpē – pat lēcas bija no plastmasas. Šajā dzīves posmā ārkārtīgi vīlos fotogrāfijā, jo nejutu nekā patīkama ne procesā, ne rezultātā. Šis fototehnikas apsmiekls nu stāv ierakts kādā atvilktnē.

Jau vairākus gadus vēlāk tiku pie Fuji E510, kuru sadzīves vajadzībām izmantoju arī tagad. Patīkami, ka šim aparātam retajam bija arī SPAM režīmu komplektiņš.  Biju pārmākts un galēji fascinēts ar digitālā foto iespējām – visas kontrasta un gaišuma maiņas, krāsiņu balanss un tā tālāk. Bet pats galvenais – redzēju kā attēls veidojas manās paša rokās. Redzēju, ka nomainot to 1/200 uz 1/5 viss izplūst un ka, bildējot macro mode, foni kļūst forši izplūduši. Šajā izziņas periodā uzņēmu arī pirmos kadrus, kuriem piedēvētu kaut kādu vērtību savā izaugsmē:

Pēc tam nolēmu ņemt rokās mammas Zenit-E ar kuru izplūdušos fonus varēja taisīt daudz aktīvāk un process kā tāds kopumā ir daudz kaislīgāks. Atšķirībā no citiem, kuri rakstījuši par saviem Zenit’a piedzīvojumiem un tikuši pie kaudzes ar nepareizi eksponētiem kadriem, man nekad tā nav gadījies. Tad, kad ņēmu rokās to dzelzs gabalu, jau lieliski zināju kas ir kas un ko ar to jādara. Ja kādreiz mani eksponometrs pieviļ – tad tas nav tik traģisku un vispār tas ir cits jautājums.

Kā var lasīt attiecīgajā ierakstā, pirms nepilna gada tiku pie dSLR – sava Canon 300D. Daļa no procesa baudas pazūd, bet rezultāts ir daudz kvalitatīvāks kā ar man pieejamajiem Zenit’a objektīviem, filmām un filmskeneri. Bet tas neaizliedz man kaifot tālāk ar manu Zenit’u. Patiesībā – pēdējā laikā ar to bildēju tomēr vairāk kā ar Canon’u, jo kvalitatīvie darbiņi un ieceres nav gadījušās. Blandos vien pa kaut kādām nometnēm…

Bet ir īstais brīdis paziņot, ka laižu to ~30 gadus veco draudziņu pensijā. Iekš eBay fantastiski stresainā izsolē ieguvu tiesības uz Canon EOS 3000, kuru rīt jau turēšu rokās. Gribēju tikt pie tā paša EOS 300V, bet attiecīgajā izsolē zaudēju.

Tātad – šobrīd fotografētā filmiņa no Zenit’a visticamāk būs pēdējā. Turpmāk filmas izvirtības veikšu ar Canon izstrādājumu. Vizuālas atšķirības visticamāk nebūs, jo tā pat lielākoties bildēšu ar Zenit’a objektīviem via EF adapteris. Tas, kādas body ir apkārt filmiņai jums, skatītājiem neko nemaina, vien man pašam vieglāk.

Quo vadis, foto vēlme?